sprīdītis ar stienīti
sita māsu lieniti
izsita šai divus zobus
mutē atstādams tai baigos robus
paķēris nu savu lāpstu
sāka tēlot baigo ākstu
ķipa laimi meklēt iešot
visiem lohiem purnā došot
ielikdams šis somā graudu
nosper lienes krāto naudu
viņš meža māti sit ar vāli
prasa pīpējamo zāli
ar lielo milzi dzēra šņabi
pohmeļaini bija abi
sprīdīt's nosēdējis ceļa malu
lēnām strēba "cēsu" alu
viņa dzīve ātri beidzās
jo asinsrite pārāk steidzās...:DPievienots (2009-03-17, 4:27 Pm)
---------------------------------------------
mans milakais 
